nogabali.lv

Apzīmējumu skaidrojums

Ko nozīmē atskaites „Nogabalu raksturojošie rādītāji” kolonnas un saīsinājumi.

Atskaites kolonnas

Ģeo platība
nogabala platība hektāros pēc Meža valsts reģistra kartes.
Meža tips
augšanas apstākļu tips pēc augsnes auglības un mitruma (skaidrojums zemāk).
Sastāva formula
piemēram, „5P38 3E41 2B38”: cipars pirms burta - sugas daļa desmitdaļās (5 = 50 % no krājas, jaunaudzēs - no koku skaita), burts - koku suga, cipars aiz burta - vecums gados.
Izcelšanās
D - mežaudze atjaunojusies dabiski, M - mākslīgi (iestādīta vai iesēta).
Bonitāte
cik labi koki aug šajā vietā: Ia - vislabāk, tad I, II, III, IV, V, Va - vissliktāk. Nosaka pēc valdošās sugas augstuma attiecībā pret vecumu (MK 384).
Vid. augstums, caurmērs, vecums
valdošās koku sugas vidējie rādītāji: augstums metros, caurmērs centimetros 1,3 m augstumā, vecums gados.
Biezība
cik pilnīgi koki aizņem platību salīdzinājumā ar normālu mežaudzi, desmitdaļās: 10 - normāla (pilna), 7 - 70 % no normālās.
Šķērslaukums
visu koku stumbru šķērsgriezumu laukums 1,3 m augstumā uz hektāru (m²/ha); no tā atkarīgs, vai atļauta kopšanas cirte.
Koku skaits
koki uz hektāru (rāda jaunaudzēm, kur šķērslaukumu nemēra).
Krāja
koksnes apjoms stāvošos kokos, m³ uz hektāru. Visa nogabala krāja = krāja × platība.

Meža tipi

Meža tips raksturo augšanas apstākļus - augsnes auglību un mitrumu.

KodsNosaukumsAugšanas apstākļi
Slsilssausa, ļoti nabadzīga smilts augsne
Mrmētrājssausa, nabadzīga smilts augsne
Lnlānssausa, vidēji auglīga augsne
Dmdamaksnissausa, auglīga augsne
Vrvērissausa, ļoti auglīga augsne
Grgāršasausa, visauglīgākā augsne
Gsgrīnisslapja, nabadzīga minerālaugsne
Mrsslapjais mētrājsslapja, nabadzīga minerālaugsne
Dmsslapjais damaksnisslapja, auglīga minerālaugsne
Vrsslapjais vērisslapja, ļoti auglīga minerālaugsne
Grsslapjā gāršaslapja, visauglīgākā minerālaugsne
Pvpurvājsslapja kūdras augsne, nabadzīga
Ndniedrājsslapja kūdras augsne, vidēji auglīga
Dbdumbrājsslapja kūdras augsne, auglīga
Lkliekņaslapja kūdras augsne, ļoti auglīga
Avviršu ārenisnosusināta minerālaugsne, nabadzīga
Ammētru ārenisnosusināta minerālaugsne, vidēji auglīga
Asšaurlapju ārenisnosusināta minerālaugsne, auglīga
Applatlapju ārenisnosusināta minerālaugsne, ļoti auglīga
Kvviršu kūdrenisnosusināta kūdras augsne, nabadzīga
Kmmētru kūdrenisnosusināta kūdras augsne, vidēji auglīga
Ksšaurlapju kūdrenisnosusināta kūdras augsne, auglīga
Kpplatlapju kūdrenisnosusināta kūdras augsne, ļoti auglīga

Koku sugas

A
apse
B
bērzs
Ba
baltalksnis
Bl
blīgzna
Ds
dižskābardis
E
egle
G
goba
Ie
ieva
K
kļava
L
liepa
Le
lapegle
M
melnalksnis
Os
osis
Oz
ozols
P
priede
Pa
papele
Pī
pīlādzis
Sk
skābardis
Vi
vītols
Ķ
ķirsis

Vecuma grupas

Jaunaudze
skuju koki, ozoli, oši līdz 40 g., baltalksnis līdz 10 g., pārējie līdz 20 g. (Meža likums).
Vidēja vecuma audze
no jaunaudzes līdz briestaudzei.
Briestaudze
vienu vecumklasi (10 vai 20 gadus) pirms galvenās cirtes vecuma.
Pieaugusi audze
sasniegusi galvenās cirtes vecumu (Meža likuma 9. pants).
Pāraugusi audze
vecāka par galvenās cirtes vecumu vairāk nekā par vienu vecumklasi.

Galvenā cirte un kopšanas cirte

Galvenās cirtes vecums - Meža likuma 9. pants (atkarīgs no valdošās sugas un bonitātes). Galvenās cirtes caurmērs - MK 18.12.2012. noteikumu Nr. 935 7. pielikums: priedi, egli un bērzu drīkst cirst galvenajā cirtē arī pirms vecuma, ja sasniegts noteiktais caurmērs (izņemot ĪADT un ja pēdējos 3 gados bijusi kopšanas cirte).

Minimālais un kritiskais šķērslaukums - MK 935 1. pielikums (koku skaits jaunaudzēm - 2. pielikums). Kopšanas cirtē šķērslaukumu nedrīkst samazināt zem minimālā.

Visa atskaitē sniegtā informācija ir uzziņai pēc atvērtajiem datiem. Ciršanai nepieciešams Valsts meža dienesta apliecinājums.